Gruzīnu virtuve

Gruzijā svētku mielasts parasti sākas ar „Borjomi” un beidzas ar „Suļiko”. Starplaikā starp pirmo un otro pasniedz ēdienu.

Draudzība un viesmīlība ir gruzīnu galvenās rakstura īpašības. „Šis viesis mums ir Dieva sūtīts” – tā saka ikvienā gruzīnu mājā, ieraugot uz sliekšņa ciemiņu. Tad saimnieks klāj garu galdu, ielūdz draugus, uzaicina tradicionālo tostu teicēju tamadu un liek galdā „Borjomi” un labāko vīnu, kas atrodams viņa namā. Piemēram, „Mukuzani” ir tumši rubīnsarkans sausais vīns ar sarežģītu un izsmalcinātu buķeti. Vēl viens pasaulslavens pussaldais sarkanvīns ir „Kindzmarauli”. Pieredzējuši vīnziņi to raksturo kā „brīnišķīgu, nogatavinātu maigu vīnu ar bagātīgu ogu aromātu buķeti un fantastisku garšu”.

Gruzijas nacionālā virtuve līdzinās izsmalcinātai mākslas formai. Tikai gruzīnu pavāri zina, cik daudz pūļu un izdomas vajadzīgs, lai garšīgi pagatavotu un skaisti pasniegtu vienkāršus zaļumus. Piemēram, kas ir leģendārie džondžoli? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tie ir parasti zariņi, taču patiesībā tā ir īpaša delikatese, ko ievāc tikai vienā Gruzijas reģionā (Lečhumi) un pēc tam marinē, turklāt džondžoli nedrīkst glabāt ilgāk par divām diennaktīm. Savukārt galdā pasniegts smaržīgu garšaugu – koriandra, estragona, bazilika, timiāna, loku un piparmētru – pušķis šķitīs vien lakoniska ikebana salīdzinājumā ar phali – sasmalcinātiem svaigiem un vārītiem zaļumiem, ko tradicionāli pasniedz ar riekstu mērci.

Gruzīnu pamatēdieni ir sātīgi un ļoti garšīgi. Viesim, kuru aicina pie galda gruzīnu mājās, vispirms piedāvās sacivi (riekstu mērcē sautēts tītara cepetis), bet pēc tam – lobio (dārza pupiņas tomātu mērcē), ko gandrīz katrā ģimenē gatavo pēc savas receptes, kā arī kahetiešu iecienīto hašlamu (vārīta gaļa ar piedevām).

Interesanti, ka gandrīz katrā Gruzijas novadā ir savas īpašās siera šķirnes. Piemēram, Imeretijā gatavo gadazelili – ļoti mīkstu sieru ar piparmētrām. Savukārt Teuleti (Teuleti) iedzīvotāji iecienījuši gudu – sieru, ko gatavo no aitas piena, izmantojot īpašus maisiņus, kuru vārdā šis siers nosaukts. Gruzīnu virtuvē svaigu vai ceptu sieru izmanto gan kā uzkodu, gan dažādu ēdienu pagatavošanai.

Interesanti, ka gandrīz katrā Gruzijas novadā ir savas īpašās siera šķirnes. Piemēram, Imeretijā gatavo gadazelili – ļoti mīkstu sieru ar piparmētrām. Savukārt Teuleti (Teuleti) iedzīvotāji iecienījuši gudu – sieru, ko gatavo no aitas piena, izmantojot īpašus maisiņus, kuru vārdā šis siers nosaukts. Gruzīnu virtuvē svaigu vai ceptu sieru izmanto gan kā uzkodu, gan dažādu ēdienu pagatavošanai.

Tradicionālais gruzīnu mielasts supra nav iedomājams bez tostiem un dejām. Beigās atskan arī gruzīnu daudzbalsīgā dziedāšana – drosmīgo džigitu un skaisto meiteņu dziedātās tautasdziesmas atbalsojas kalnos. Rītausmā, kad šķiet, ka viss ēdamais ir apēsts, viss dzeramais – izdzerts un visas dziesmas izdziedātas, sākas „meore supra” jeb „otrais galds”! Viesu acu priekšā galdu atkal pārklāj ar sniegbaltu galdautu, pasniedz kārdinoši smaržojošas uzkodas, un izrādās, ka īstās svinības vēl tikai sākas...