Kultūra un māksla

Literatūra

Gruzīnu alfabēts ir viens no 14 alfabētiem, ko lieto modernajā pasaulē. Senos manuskriptus, kas uzrakstīti gruzīnu valodā, arī šodienas gruzīni var saprast bez vārdnīcas. Gruzīnu alfabētā ir 33 burti – pieci patskaņi un 28 līdzskaņi. Gruzīnu rakstība un tas, kā burti tiek veidoti, ir absolūti unikālas parādības, ko nevar salīdzināt ne ar vienu citu alfabētu pasaulē.

Senākie gruzīnu literatūras paraugi saglabājušies no mūsu ēras 5. gadsimta. Gruzijas literārais mantojums ietver Šotas Rustaveli (Shota Rustaveli) 12. gadsimta episko poēmu „Bruņinieks tīģera ādā”, Sulhana-Sabas Orbeliani (Sulkhan-Saby Orbeliani) veidoto gruzīnu valodas skaidrojošo vārdnīcu (1716. gads), Iljas Čavčavadzes (Ilya Chavchavadze), Aleksandra Kazbegi (Aleksandr Kazbegi), Akakija Cereteli (Akakiy Tsereteli), Halaktiona Tabidzes (Galaktion Tabidze), Konstantīna Gamsahurdijas (Konstantin Gamsakhurdia), Niko Lordkipanidzes (Niko Lordkipanidze), Mihaila Džavahišvili (Mikhail Dzhavakhishvili) un Annas Kalanadzes (Anna Kalanadze) darbus (20. gadsimts). Daudzi spilgti gruzīnu prozas un dzejas darbi – Nikolozas Baratašvili (Nikoloza Baratashvili) poēma „Meriani”, 40 Važas Pšaveli (Vazha Pshavela) episkie sacerējumi („Viesis un saimnieks”, „Dadzīša kāzas” u. c.), Orbeliani „Gudrības un melu grāmata”, Tabidzes poēmas „Mtacmindas mēness” un „Pūš vējš”, kā arī Nodara Dumbadzes (Nodar Dumbadze) noveles – ir vispāratzīti literatūras meistardarbi, kas tulkoti daudzās pasaules valodās.

Māksla

Gruzija ir slavena ar saviem 7.–13. gs. sienu gleznojumiem, kas saglabāti Gelati klosterī un Sioni katedrālē Ateni ciematā (Ateni Sioni), kā arī Betānijas (Betania), Kincvisi (Kintsvisi) u. c. baznīcās. Pazīstamākie gruzīnu mākslinieki ir Niko Pirosmanišvili (Pirosmani) (Niko Pirosmanishvili), Gigo Gabašvili (Gigo Gabashvili), Davids Kakabadze (David Kakabadze), Lado Gudiašvili (Lado Gudiashvili), Kornelijs Sanadze (Corneliy Sanadze), Elena Ahvlediani (Elena Akhvlediani), Sergejs Kobuladze (Sergey Kobuladze), Simons Virsaladze (Simon Virsaladze) un Ekaterina Bagdavadze (Ekaterina Bagdavadze). Gruzīnu māksla, kurā savijušies vietējie un Eiropas stili, citu starpā izceļas ar savdabīgu izsmalcinātību. Vairāki gruzīnu mākslinieki, piemēram, Lado Gudiašvili, Davids Kakabadze un Elena Ahvlediani, 20. gs. divdesmitajos gados darbojās Parīzē. Pasaules slavu ir ieguvuši gruzīnu tēlnieki Elgudža Amašukeli (Elgudzha Amashukeli), Irakls Očiauri (Irakli Ochiauri) un Zurabs Cereteli (Zurab Tsereteli).

Mūzika

Gruzīnu daudzbalsīgajiem dziedājumiem bez instrumentāla pavadījuma ir apmēram 3000 gadu. Gandrīz visas gruzīnu dziesmas tiek dziedātās trīsbalsīgi – izpildījums tiek sadalīts augšējā, vidējā un apakšējā balsī. Melodiju dzied vidējā balss, apakšējā balss – bass – nedaudz variē melodiju, veidojot harmoniju, kamēr augšējā – visskaistākā – pārsteidz ar dažādu modulāciju un melodisku variāciju pārbagātību. Vīrieši un sievietes tradicionāli dzied atsevišķi un izpilda atšķirīgu repertuāru. Vīriešu dziedātās dziesmas ir daudz skumjākas, bet sieviešu repertuārā ir daudz šūpuļdziesmu un pat dziedināšanas dziesmu. Nesen UNESCO ierosināja pasludināt gruzīnu daudzbalsību par pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Tbilisi konservatorija ir slavena kā augstskola, kurā tiek sagatavoti izcili klasiskās mūzikas izpildītāji. Konservatorijas spilgtāko absolventu vidū ir pianisti Aleksandrs Toradze (Aleksandr Toradze) un Eliso Virsaladze (Eliso Virsaladze), vijolniece Leāna Isakadze (Leana Isakadze), bass Pāta Burčuladze (Paata Burchuladze), dziedātāja Nani Bregvadze (Nani Bregvadze), pianiste un mūzikas skolotāja Manana Doidžašvili (Manana Doydzhashvili) un vijolniece un mūzikas skolotāja Marina Jašvili (Marina Iashvili). Gruzijā ir arī savs Nacionālais simfoniskais orķestris.

Gruzīnu komponists Zaharijs Paliašvili (Zakhariy Paliashvili) (1871–1933) ir izveidojis unikālu gruzīnu tautas dziesmu kolekciju un sacerējis mūziku operām „Abesaloms un Eteri” un „Daisi”, kuru pamatā ir gruzīnu folkloras materiāli. Savukārt Melitons Balančivadze (Meliton Balanchivadze) (1862–1973) ir pirmo gruzīnu romanču un pirmās gruzīnu operas „Viltīgā Tamāra” autors. Komponists, muzikologs un etnogrāfs Dmitrijs Arakišvili (Dimitri Arakishvili) (1873–1953) kļuva slavens ar savu lirisko operu „Teiksma par Šotu Rustaveli”, kas 1919. gadā tika uzvesta uz Tbilisi Operas teātra skatuves. Viens no pazīstamākajiem mūsdienu komponistiem ir Gija Kančeli (Giya Kancheli), kurš sarakstījis operu „Lai top mūzika”, vairākas simfonijas un koncertus, kā arī mūziku daudzām kinofilmām un teātra izrādēm (B. Brehta „Kaukāza krīta aplis”, V. Šekspīra „Ričards III”).