Gruzijas daba

Tautas teika vēsta, ka reiz sensenos laikos Dievs dalījis cilvēkiem zemi, kur dzīvot. Taču gruzīni aizkavējušies pie dzīru galda un atnākuši par vēlu. Kad viņi beidzot stājušies Dieva priekšā, Dievs viņiem teicis, ka brīvu zemju vairs neesot. Gruzīni atbildējuši, ka būtu nākuši ātrāk, taču aizkavējušies, dzerdami uz paša Dieva veselību, un uzaicinājuši arī Dievu dzīrēs. Dievam gruzīnu dzīrēs tā paticis, ka viņš nolēmis atdot gruzīniem zemi, ko bija pataupījis pats sev. Patiesi – Gruzija ir dievišķi skaista zeme!

Gruzijas ainava

Gruzijas ziemeļos plešas Lielā Kaukāza kalnu grēda, kuras virsotnes sniedzas 4500–5000 metrus virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne ir Šhara (Shkhara) (5068 m), nedaudz zemāka – Kazbeks (Kazbek) (5047 m). Kaukāzs ir jaunu kroku kalnu sistēma, proti, tektoniskie procesi šajā reģionā vēl nav beigušies. Lielākā daļa Gruzijas piekrastes pamazām grimst. Kolhīdas zemiene gadsimta laikā iegrimst vidēji par 13 cm. Gruzijas teritorijā ir vērojama augsta seismiskā aktivitāte (5–7 balles stipras zemestrīces, sevišķi valsts austrumdaļā).

Gruzijas augstkalnu reģionos vērojami šļūdoņi, rietumos – karsta izpausmes, bet austrumos – jaunas vulkāniskās reljefa formas. Gruzijā Bzephas (Bzybskiy) kalnu grēdā atrodas dziļākā ala bijušās Padomju Savienības teritorijā – Sniega ala (Snezhnaya), kuras dziļums ir 1370 m. Tajā 200 metru dziļumā atrodams sniegs un ledus. Plaši pazīstama ir arī Ahali Atoni (Akhali At'oni) ala Abhāzijā, kuru pirms abhāzu un gruzīnu konflikta ļoti labprāt apmeklēja tūristi. Tā ir garākā (3285 m) un lielākā (49 565 m2) ala. Kopumā Lielā Kaukāza kalnu grēdās ir atrastas aptuveni 500 alas.

Starp Lielo un Mazo Kaukāzu plešas Kolhīdas zemiene. Tā līdzinās trīsstūrim, kura pamats vērsts pret Melno jūru. Gruzijas austrumos atrodas ieplaka, pa kuru plūst Kūra (Kura). Kolhīdu stāstā ar tādu pašu nosaukumu aprakstījis Konstantīns Paustovskis (Konstantin Paustovsky). Senāk uz Kolhīdu pēc zelta aunādas devās argonauti.

Upes un ezeri

Gruzijas teritorijā plūst Melnās jūras un Kaspijas jūras baseina upes. Gandrīz visu Kaspijas jūras baseina noteci veido Aizkaukāza lielākās upes Kūras (gruzīnu valodā – Mtkvari) ūdeņi. Kūrā ir izveidota Mingečeviras (Mingechaur) ūdenskrātuve. Melnās jūras baseina upes (Rietumgruzijā) ietek jūrā, neveidojot vienotu upju sistēmu. Lielākā no tām ir Rioni (Rioni), kuras lejtece atrodas Kolhīdas zemienē. Gruzijā nav daudz ezeru. Lielāka daļa no tiem atrodami Džavahetijas augstienē. Slavenākais no Gruzijas ezeriem ir augstkalnu Ricas ezers (Ritsa) Abhāzijā (dziļums – līdz pat 116 m, platība – 1,4 km2, augstums virs jūras līmeņa – 882 m).

Flora un fauna

Gruzijā ir ārkārtīgi bagāta un daudzveidīga augu valsts. Valsts teritorijā satopamas vairāk nekā 4500 ziedaugu sugas. Gruzijā atrodamas daudzas reliktas un tikai šim reģionam raksturīgas augu sugas (dioskorejas, Pontijas un Kaukāza rododendri, bukši, hurma utt.). Vairāk nekā trešo daļu Gruzijas teritorijas sedz meži. Tur, kur beidzas meži, sākas plašas alpīnās pļavas, kas sedz kalnu nogāzes līdz pat 2800–3500 m virs jūras līmeņa. Runājot par Gruzijas ainavu savdabību, noteikti jāpiemin Kolhīdas platlapju vīteņaugu meži ar mūžzaļiem kokiem un krūmiem, kā arī Picundas priežu mežu masīvs Picundā (Pitsunda), Kaukāza priežu audzes Bordžomi aizā un Eldaras priežu meži Austrumgruzijā. Aptuveni 200 tūkstošus ha Kolhīdas zemienes klāj purvi. Gruzijā ir izveidoti 15 dabas rezervāti. Svarīgākie no tiem ir Lagodehi, Bordžomi un Ricas nacionālais parks.

Gruzijā ir sastopamas vairāk nekā 100 zīdītāju sugas, 330 putnu sugas un 160 zivju sugas. Savdabīga dzīvnieku valsts izveidojusies Gruzijas austrumdaļā.

Vēl nesen tur varēja sastapt Persijas gazeles, kas saglabājušās tikai atsevišķos Širakas (Shirak) stepju apgabalos. Gruzijā, lielākoties dabas rezervātos, sastopami plēsīgie putni, kas iekļauti Gruzijas Sarkanajā grāmatā – klinšu ērglis, bārdainais grifs, baltgalvas grifs, melnais grifs un citi. Dažās Kolhīdas un Kahetijas vietās vēl sastopami fazāni. Augstkalnu reģioniem raksturīgās dzīvnieku sugas biežāk sastopamas galvenās Kaukāza kalnu grēdas nogāzēs. Tās rietumu daļā sastopams Kaukāza tūrs (vietējie no šīs kalnu kazas ragiem dzer vīnu), bet austrumos – Dagestānas tūrs.

Derīgie izrakteņi

Gruzijā ir daudz derīgo izrakteņu – nafta, akmeņogles, kūdra, rūda, varš, cinks, dzīvsudrabs, sardonikss, granīts, graudainais kaļķakmens utt. Tomēr svarīgākais dabas resurss ir daudzie minerālūdens un karstie avoti (Bordžomi, Ucera (Utsera), Dzau (Dzau), Nabeglavi (Nabeglavi), Sairme (Sairme), Zvare (Zvare), Nunisi (Nunisi)). Pie šiem avotiem izveidoti 50 kūrorti. Populārākie no tiem ir Bordžomi un Ckaltubo.