Kāpēc nepieciešami sīkfaili? Tos izmanto, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību, uzlabotu pārlūka izmantošanu, integrētu sociālos tīklus un rādītu atbilstošas, jūsu interesēm pieskaņotas reklāmas. Noklikšķiniet uz "Sapratu", lai piekristu sīkfailu izmantošanai un uzreiz atvērtu tīmekļa vietni vai noklikšķiniet uz, lai mainītu savas sīkfailu preferences.

Vairāk informācijas

„Borjomi” vulkāniskā izcelsme

„Borjomi” ir vulkāniskas izcelsmes minerālūdens, kuram, spriežot pēc dabas faktoriem, ir vairāk nekā 1500 gadu. Līdz zemes virsmai tas, dabīgās ogļskābās gāzes virzīts, nokļūst no 8–10 km liela dziļuma. Atšķirībā no daudziem citiem nātrija hidrokarbonātu saturošiem minerālūdeņiem, minerālūdens „Borjomi” pazemē nepaspēj atdzist un virszemē izplūst silts (38–41°C). Ūdenim plūstot augšup, tas bagātinās ar 60 dažādām minerālvielām, kas sastopamas Kaukāza kalnu iežu slāņos.

Pārbaudot minerālūdeni „Borjomi”, atklājies, ka to veido gan ūdens no dziļākajiem pazemes slāņiem ar augstu mineralizācijas pakāpi, gan saldūdens, kas rodas mūsdienās, gan ūdens ar zemu mineralizācijas pakāpi. Bet kā šie ūdeņi zemes dzīlēs rodas? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms atsauksim atmiņā dažas pazemes ūdeņu rašanās teorijas.

Vienu no pirmajām pazemes ūdeņu rašanās teorijām – infiltrācijas teoriju – izvirzīja romiešu arhitekts Marks Vitrūvijs Pollions (Marcus Vitruvius Pollio). Lai gan šī teorija izvirzīta antīkajos laikos, to izmanto arī mūsdienu zinātnieki. Saskaņā ar šo teoriju pazemes ūdeņi rodas no atmosfēras nokrišņiem, kas pa iežu plaisām iesūcas zemē.

Savukārt 19. gadsimta beigās pasauli aizrāva vācu inženiera O. Folgera (O. Volger) izvirzītā kondensācijas teorija. Folgers uzskatīja, ka pazemes ūdeņi rodas, atmosfērā esošajiem ūdens tvaikiem augsnē kondensējoties.

Visbeidzot Vīnes ģeologs E. Zīss (E. Suess) 1902. gadā izvirzīja vienu no jaunākajām teorijām – juvenilo ūdeņu teoriju. Zīsam izdevās pierādīt atsevišķu minerālūdeņu saistību ar zemes magmu. Saskaņā ar viņa teoriju šķidrās magmas produkti nokļūst zemes slāņos ar zemāku temperatūru un tur kondensējas, veidojot juvenilos (t. i., pirmatnējos) ūdeņus, kas kā avoti izplūst virszemē. Tomēr, nonākot virszemē, juvenilie ūdeņi vairs nav tīri. Juvenilajiem ūdeņiem plūstot augšup pa iežu plaisām (tas bieži notiek vulkānisko gāzu dēļ), tie šķīdina minētos iežus, bagātinās ar minerālvielām un sajaucas ar pazemes ūdeņiem, kas radušies citu procesu, bieži vien infiltrācijas, gaitā.

20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā vienā no pētījumiem atklājās, ka minerālūdens „Borjomi” ievērojami atšķiras no citiem izpētītajiem minerālūdeņiem atsevišķu ūdeņraža izotopu īpatsvara dēļ. Nav izslēgts, ka šie dati pierāda to, ka „Borjomi” satur ievērojamu daudzumu pirmatnējo jeb juvenilo ūdeņu. Iespējams, „Borjomi” unikalitāte, labvēlīgā ietekme uz organismu, ko ne vienmēr ir var medicīniski izanalizēt, visbeidzot – arī popularitāte ir saistīta ar šā minerālūdens noslēpumaino izcelsmi.